AR KAUT KO IR JĀSĀK

AR KAUT KO IR JĀSĀK

Pēc 3 gadiem, kad būšu beigusi Rīgas 1. medicīnas koledžu, es gribu, lai būtu vieta, kur paskatīties, kā man ir gājis. Lai pirmo reižu emocijas neizplēn, bet ir kaut kur ieliktas, lai arī pēc vairākiem gadiem varētu atcerēties tos satraukumus, priekus un lielisko sajūtu par to, ka šobrīd jūtos kā īstajā vietā un laikā.

Jā, es esmu lepna ar sevi, par to, ka gribēju būt friziere, pārākā māksliniece un kosmetoloģe. Bet tagad es mācos par vecmāti. Tagad man ir sajūta, ka es mācos kaut ko īstu un pamatīgu, ko tādu, kas man noderēs visu mūžu. Ka varēšu palīdzēt gan sev, gan draudzenēm, gan citiem maziem bebuļiem un viņu mammītēm. Vēl nezinu vai palikšu tajā galamērķī, ko šobrīd mācos, bet ceļš man pavisam noteikti patīk.

Tad tā.. pirmā reize, kad mēs viena otrai bijām izmēģinājuma trusīši un laidām fizioloģisko šķīdumu vēnā kursa biedrenēm, un ļāvām to pašu darīt ar sevi.

Nu paskatieties uz tām laimīgajām sejām! Protams, ka rokas mazliet trīcēja un skats miglojās.. dziļi ievelc elpu, savācies, izpūt un ar mierīgu roku dur! Mazliet sāpju, mazliet smieklu, bet iznākums labs. Prieks par šo dienu un to, ka savā apgūto zināšanu listē varu atķeksēt intravenozās injekcijas. Urrāā!

zanete



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *