PAR PIRTI UN SARIEM

PAR PIRTI UN SARIEM

Malciņu kurināt pa pāriem krāsnī, lai bērnam vienmēr ir kāds draugs un vēlāk otra pusīte.
Ūdeni nest no ūdenstilpnes, lai tas neizšļakstās pāri malām, lai bērns nav izšķērdīgs.
Pirtiņu izkvēpināt ar kadiķi, lai ikdienas rūpes un domas paliktu aiz durvīm.

Sveika, pirtiņa! Sveiks, pirts Gariņ!

Pirmajā reizē, kad Pirts Skolā gājām pirtī man bija tikai viens mērķis – saprast vai es to varu – sākt darīt kaut ko, ko gaidīju jau pāris gadus, lai uzsāktu, bet bija pieteicies Gustavs un, protams, uztraukums nāca līdz ar to. Īstais brīdis (pēdiņās), kad uzsākt nopietnas pirts gaitas. Bet varbūt tas bija tieši īstākais un pareizākais brīdis.
Pirts ir tāda maģiska vieta un, lai arī mani vienmēr ir vilinājusi, nu es to iemīlēju līdz kaulam. Nedēļa pēc nedēļas, krītošas rudens lapas nomainīja sniegs un sniegu – putnu dziesmas pilošu koku galotnēs, bet es tāds bumbulis, kurš auga visos izmēros, vēlos uz pirti. Pirtī es pati jutos kā mammas vēderā – tik silti, skudriņas skrien, klusi lapas čab, mitri lāvas dēļi zem auguma un smaržas… vesela buķete degunam. Es mācījos uzvesties klusi, mācījos strādāt ar sirdi, ne rokām, mācījos savas maņas un mācījos savu vietu dabā.
Gustavs bija apbrīnojami pacietīgs un mierīgs. Reizēm dancoja līdzi slotiņu sistajam ritmam, bet mēs lieliski iemācījāmies sadarboties. Beidzamā reize pirtī, guļot uz lāvas un pašai perot, bija vienu vai divas nedēļas pirms dzemdībām.

Iemaisīt ūdenī zālītes, palūdzot ūdenim, zemei, ugunim un gaisam spēku un aizgādnību bērniņam.
Vannot bērniņu siltajā pirts telpā un vēlēt labu mūžu.
Ar mazu slotiņu papērt mazuli, dziedot tautasdziesmas un stiprinot izteiktos vārdus.

Gustavs piedzima salīdzinoši viegli. Pirts man bija iemācījusi saprast sevi un nolikt pie vietas manu fantastiski skaļo un uzbāzīgo prātu, kuram vienmēr ir ko teikt. Tiešām, vienmēr. Mani pirtiņas biedri mīļi bija manī iepēruši vieglas un reizē stipras domas. Apčubinājuši, apmīļojuši mani un manu apaļo vēderu un ar lielu mīlestību un rūpību pavadījuši pirtī ar mani visu grūtniecību. Gustavs tur uzauga. Pavisam burtiski. Šī grūtniecība man noteikti vienmēr asociēsies ar absolūtu mieru, ko man bija ļauts baudīt un pirti, kura mani vilktin vilka atpakaļ pie sevis.

Ar rudzu-medus mīkliņu un mammas pieniņu izmasē mazulītim muguriņu, pleciņus, kājiņas, kamēr pirksti sāk ķerties un no mazā augumiņa nāk sariņi.
Mazulīti nomazgā un nosusinātu viegli ieziež ar eļļiņu.
Paldies saku Dieviņam, šis darbiņš padarīts; Citu jaunu iesākdami, lūgsim Dievu palīgā.

Mūsu Gustavam bija apaļi 2 mēneši, kad kopā devāmies pirtiņā, Gustavam esot ārpus savas sargājošā dzīvokļa. Tāda pavisam viegla un labestības pilna diena. Ar mīļiem pirtniekiem, jaukā pirtiņā, dziedot tautasdziesmas, domās lūdzot Zemi, Sauli, Dievu – aizgādnībai, lai palīdzētu dzīves līkločos, lai pasargātu. Neesam šeit, lai vieglu mūžu dzīvotu, bet lūdzām, lai viņam ir gudra sirds un prāts, šo dzīvi ejot.

Vecāku pēriens, palutinot abus ar skrubjiem, pērieniem un masāžām.
Pateicība mammas augumam par darbu, ko tas paveicis ieņemot, iznēsājot un laižot pasaulē dzīvību.
Pateicība tētim par atbildību un spēku, ko tas dod ģimenei, esot stiprā klints un atbalsts.

Mani uzrunā saru dzīšana un darbošanās ar ģimenēm, tādēļ ar lielāko prieku eju ar tām uz pirti, bērniņam mūžu likt, vecākus uz lāvas palutināt ar pirts procedūrām. Tāda svētīga profesija – būt pirtniecei.

Es esmu iemīlējusi pirtiņu līdz kaulam.

zanete



3 thoughts on “PAR PIRTI UN SARIEM”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *