ZOBU PASTA

ZOBU PASTA

Lēnām nomainot vienu produktu pēc otra uz paštaisītiem, es sāku domāt, ka zobu pasta noteikti būs viens no tiem, kurus vairs negribu pirkt. Pats eksperimentu sākums nebija veiksmīgs (mācoties Dabīgās kosmētikas gatavošanas kursos recepte, kuru mums iedeva man nepatika), bet pēc laika sprīža sapratu, ka receptes taču ir tik mežonīgi daudz. Jāmēģina atkal.
Mana recepte un iedvesma mēģināt atkal nāca no seekthesimple.com, kuru es  tikai nedaudz piekoriģēju savai gaumei.

 

– R E C E P T E –

50g Kalcija karbonāts
15g Baltie māli
5-7g Ksilitols (pēc garšas)
Naža gals ksantāna sveķi
Ēteriskās  eļļas pēc sajūtām,
mana mīļākā kombinācija:
3 pilieni kanēļa ēteriskā eļļa un 3 pilieni citrona ēt.e.,
bet labi der arī piparmētras, krūzmētras un citrona ēt.e.

 

KALCIJA KARBONĀTS ir dabisks minerāls, jeb kaļķis – balts, smalks pulveris bez smaržas un garšas. Kalcija karbonātu izmanto kā maigu abrazīvu līdzekli zobu pastās un zobu pulveros, jo tas attīra zobus no aplikuma un mazina zobakmens veidošanos.
Jūtīgiem zobiem parasti kalcija karbonātu zobu pastās kombinē ar māliem – baltajiem, zilajiem vai zaļajiem. Papildus attīrošam efektam var pievienot sāli vai sodu.

BALTIE MĀLI ir maigi, tie īpaši piemēroti jūtīgai, novecot sākušai ādai. Šos mālus var izmantot arī taukainai un kombinētai ādai, jo tie uzsūc liekās taukvielas, samazina poras un attīra tās, kā arī normalizē tauku dziedzeru darbību. Baltos mālus (kaolīnu) bieži izmanto zobu pastās, jo tiem piemīt baltinošas īpašības un tie noņem zobakmeni.

KSILĪTS JEB SILITOLS ir pilnīgi dabisks saldinātājs, ko izmanto ne tikai pārtikā cukura vietā, bet arī kosmētikā un, galvenokārt, mutes dobuma kopšanā ka piedevu zobu pastām, skalošanas līdzekļiem. Ksilīts dabā ir sastopams ogās, augļos, augu šķiedrās, šo vielu ikdienā ražo arī cilvēka ķermenis- aptuveni 15 grami ksilitola rodas mūsu organiskā katru dienu vielmaiņas procesu rezultātā.
Ksilitols ir salds, cukuram līdzīgs pulveris, kas šķīst ūdenī un kūst 92 °C. Šīs vielas molekula, atšķirībā no cukura, sorbīta, fruktozes satur piecus nevis 6 oglekļa atomus, kas nodrošīna to, ka mutē esošās baktērijas to nespēj izmantot, lai „barotos”, izdalītu skābes un bojātu zobu emaliju. Ksilīts spēj līdz 90% samazināt skābes veidojošo baktēriju daudzumu mutē pēc ēšanas, tādēļ to plaši izmanto „sugar-free” košļenēs, mutes skalošanas līdzekļos un zobu pastās.

Samazinot skābju daudzumu mutē un sielaklās palielinās kalcija un fosfora sāļu spēja piesaistīties zoba emalijai un nostiprintāt to vietās, kur nepieciešams, tādejādi nepalileinot zobakmens risku.

KSANTĀNA SVEĶI pilnīgi dabīgi un droši- tos iegūst glikozes fermentācijas procesā ar Xanthomonas campetris baktērijām- iegūstot biezinošu vielu (pulveri), kuru pievienojot ūdenim, ziedūdenim vai augu novārījumam izveidojas želeja.

Biezinošās vielas neiesūcas ādā un tām piemīt vieglas savelkošas īpašības, tādēļ želejas īpaši piemērotas taukainas ādas ar paplašinātām porām kopšanai, pret celulīta līdzekļiem, atsvaidzinošiem un atvēsinošiem kāju un pēdu kopšanas līdzekļiem. Pievienojot eļļu želejām tās papildus iegūst barojošas īpašības, tomēr saglabā savu vieglumu un svaigumu.

Lai pagatavotu želeju, vidēji jāizmanto 1 grams ksanatāna sveķu (1/2 tējkarote) uz 100 ml šķidruma. Želejas uzglabāšanas termiņš, atkarībā no izmantotajām sastāvdaļām, ir no vienas nedēļas (ja izmanto tējas vai augu novārījumus) līdz 3-4 mēnešiem. Tās ieteicams glabāt ledusskapī.

Pirms dalos tālāk, es pakonsultējos arī ar zobārstu un man tika dota zaļā gaisma, ar nosacījumu, ka ik pa laikam ir jāpamaina zobu pastas abrazivitāte (kas ir nepieciešams arī pērkot veikala zobu pastu), jo mutes mikroflora pierod pie vienas un vairs nav tik efektīva. Abrazivitāti var pamainīt nomainot vai pievienojot vēl kādu jau no iepriekš minētajām vielām – sodu vai nedaudz sāli.

Lūk tā . . .



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *