PAR PLAUKSTOŠAJIEM

Es paturpināšu iesākto pie savas bildes Instagramā, jo sakāmajam un plaukstošajam man vajag atkal baltu lapu.

Šis gadalaiks mani atdzīvina. Goda vārds. Es jūtu, kā mana iekšējā Saules meita mostas līdz ar kokiem un zāli, sniedzoties ar savu zaļumu pret debesīm. Viņa plaukst, pumpuriem sprāgstot.
Kā man patīk, ka latviešiem ir Dieva dēli un Saules meitas. Tas ir tik skaisti un jaudīgi. Tik jaudīgi, ka gribās plaukt. Jēziņ, cik labi ir atkal ierušināt kāju pirkstus zemē un matiem pinoties, virpuļot pieneņu pļavās. Cik labi ir stāvēt zem ievas krūma un vilkt plaušās tā, ka reibst. Es gaidīju un vaktēju aveņu lapiņas, vaktēju ievas, vaktēju maijpuķītes un katru zāles stiebru. Gaidīju kā tie pa centimetram stiepjas, kā saulainās dienās atveras vēl pa lapai. Negribēju palaist garām ne brīdi, kad daba modās un modos es.
Es metu nost ziemas kažoku, līdu ārā no sūnām un sagrābu pērnās lapas, lai atkal ziedētu. Lai smeltos un katrā sīkumā ieraudzītu visu pasaules “sāli”. Kājas šūpodama, es sēdēšu uz laipas un runāšu ar pīļu mazuļiem. Svilpodama iešu savus zemes ceļus un iespiedīšu atmiņā katru smilgu, jo tagad… TAGAD viss ir dzīvs. Tagad daba dod dzīvību mums. Atkal pēc salda miega sūnās zem pērnajām lapām.

Es priecāšos par katru bālo kāju pāri, par katru sarkano saules sabučoto muguru un pa pirkstiem tekošiem salčukiem. Es priecāšos par meitenēm brunčos un vaļējiem, plīvojošiem matiem. Par puišiem ar svaigiem ziediem rokās un jakām, kuras pārmestas pār roku, jo silts, ir taču silts! Par briestošiem mammīšu punčiem, kuri radīti aukstos ziemas vakaros un tiem lepnajiem tētiem blakus, kuri ir savas ģimenes stiprais plecs. Un, uhhh, kā es priecāšos par zāļu klēpjiem pirtiņā. Atkal pušķot, siet, vicināt svaigu, KAIFOT. Es smelšos un raudzīšos katrā sīkumā un atradīšu tajos visu pasaules “sāli”.

Es gaidu jasmīnus, kad atkal savā krūmā varēšu iebāzt galvu un atcerēties kāpēc jasmīns ir viss, ko es gribu.. kāda es gribu būt. Visi mani sapņi, kuri kādreiz saliksies pa plauktiņiem un realizēsies JASMĪNOS.

Es gaidu jasmīnus, kad varēšu tos pīt vainagos un reibt no laimes, no pateicības.

Par Saules meitām un Dieva dēliem, viņu radīto un plaukstošo.