Mammām reizi gadā ir pašām sava diena, lai gan man liekas, ka viņas būtu pelnījušas daudz, daudz vairāk. Jūs visas esat fantastiskas, stipras, gudras un skaistas. Jūs esat mūsu varones!
Bet šoreiz par mammām, kuras mūs sargā no debesīm, par mammām, kuras mīlam tikpat ļoti, kā tās, kurām varam iekāpt klēpī, samīļot vai paraudāt uz pleca. Mūsu mammas ir neredzamas, nedzirdamas un nejūtamas ar šīs zemes maņām, bet tieši tik pat īstas un esošas šeit un šobrīd, kā jebkurš cits. Mammas ar kurām runājam domās, lūdzam viņu atbalstu un palīdzību, un viņu smiekli mūsu galvā ir tieši tik pat īsti, kā putnu dziesmas vai vēja šalkoņa.
Ahhh, kā mēs gribētu, lai tur vai šeit būtu iespējamas apciemojamās stundas, kaut telefona zvans izmisuma brīžos, jo reizēm vienkārši gribās pajautāt padomu mammai. Es domāju, ka nerunāju tikai savā vārdā.. tik daudz kur ikdienā uzpeld atmiņas, aizņaudzas rīkle, redzot mammītes ar bērniem, dzirdot sarunas.. tik daudz, kas atgādina mammu, un es dotu tik, tik daudz, lai tikai uz brītiņu, lai tikai mazliet tiktu dota iespēja pateikt, redzēt, samīļot un saprast, ka viss būs labi. Mēs to varam, tikai tas viss notiek citādāk. Ir grūti noticēt tam, ko nevari fiziski sajust vai redzēt, bet es zinu, es ticu, ka Tu mani dzirdi un jūti. Katrs taurenis, ziedlapiņa un mākonis ir mamma. Tieši tik skaista, viegla un reāla. Mamma ir visur. Un vienmēr.
Mīļie, no visas sirds jums saku.. mīliet savas mammas, piezvaniet viņām, painteresējaties kā viņām iet, kā viņas jūtas un atceraties, cik daudz viņas ir par mums rūpējušās, cik daudz šūpuļdziesmas dziedājušas, sasitumus papūtušas, cik reizes iemidzinot galvu glaudījušas, cik neskaistāmas reizes ir par mums uztraukušās un, devušas no sevis, lai mēs būtu tie, kas esam tagad. Vārds mamma ir vienāds ar vārdu varone.
Mamm, kamēr vien es būšu šeit, Tu nekad netiksi aizmirsta. Es nesaku atā, jo zinu, ka tiksimies otrā pusē. To, cik ļoti man Tevis pietrūkst, nezin neviens. Dienas pārvērtīsies gados un atmiņas pabalēs, bet es Tevi vienmēr atcerēšos ar smaidu uz lūpām un klusām asarām.
Ir dienas, kad nogursti no turēšanās, dienas, kad gribās vienam paraudāt un palaist emocijas. Vajag pabūt vienatnē un izsērot, lai lēnām atkal saliktu sevi kopā. Pazaudēt nav tik grūti, kā iemācīties sadzīvot bez. Liekas tik elementāri, paprasīt mammai padomu, jo mamma vienmēr zinās labāk, mamma vienmēr Tevi atbalstīs un atradīs kā uzmundrināt. Tik vienkārši… ja ir tāda iespēja. Brīdī, kad gribi uzzvanīt un paprasīt, rodās tik liela emociju vētra, kas jāmāk nokontrolēt, jāmāk nomierināt mazā panika, kas rodas nesaprotot, ko darīt, kam jautāt, kurš sapratīs? Kurš neuzdos jautājumus, bet vienkārši.. būs kā mamma. Neviens. Lai kā arī censtos, neviens nekad neaizstās mammas padomu, mammas uzmundrinājumu vai apskāvienu.
Mammītes, DAUDZ LAIMES jums visām māmiņdiena! Izturību, spēku, drosmi, veselību un mīlestību! Jūs esat vārdos neaprakstāmas, lieliskas! Paceļu glāzi par jums un noliecu galvu jūsu priekšā. Daudz laimes arī tām mammām, kuras mūs sargā no mākoņu maliņas. Jūs nekad netiksiet aizmirstas, un vienmēr būsiet mūsu sirdīs.
Mammīt, es Tevi ļoti mīlu.. priecīgu māmiņdienu arī Tev no manis un Tava spalvainā bērna – Tifas.
Leave a Reply