Category: BLOGS
-
ALMA (DZEMDĪBU STĀSTS)
Visa vasara paskrēja vienā pūtnienā. Sāku strādāt Dzemdību nama Prenatālās diagnostikas centrā, voluntēju pie vecmātes Baibas Koknevičas Dzemdību centrā. Jaunas iespējas, jauni piedāvājumi, fantastisks darba kolektīvs un lieliski kolēģi. Gustava apgriezieni pusotra gada vecumā bija fantastiski, čubinājāmies šuru turu un, kad vasara lēnām sāka iet uz otru pusi, uzzinājām, ka mums pievienosies vēl viens. Ap…
-
PIEREDZE UN PADOMI CEĻOJOT
– Pirmais atgadījums – nokavējām lidmašīnu – Biļetes ceļojumam pirku kiwi.com – kompānija, ko noteikti ieteiktu, jo pēc mūsu čp, kad nokavējām lidmašīnu no Miami uz Kankūnu, viņi ļoti ātri noreaģēja un bez papildus samaksas noorganizēja mums viesnīcu, airport shuttle un brokastis, kā arī mēs par brīvu tikām pie lidmašīnas biļetēm nākamajā rītā. Vienīgais nepatīkamais…
-
MEKSIKA, MEKSIKA
Burvīga, silta, raiba un pretīmnākoša. Meksika iekaroja pavisam mīļu stūrīti mūsu sirdīs. Ceļojumā, medusmēnesī, mēs pavisam divatā tā arī nebijām bijuši. Ar ģimenēm – jā. Ar Gustiņu arī esam ceļojuši, bet divatā uz tik ilgu laiku prom no visa – nē. Un šis sanāca uz pilnu klapi, goda vārds. Mēs bijām Meksikā, par kuru klīst…
-
PUNCIS LIDMAŠĪNĀ UZ MEKSIKU
Kādu laiku sekoju līdzi travelfree.info mājaslapai un viņu iespējām par priecīgām cenām aizlidot uz siltajām zemēm, jo sirsniņā abi ar vīru esam dienvidnieki ar gliemežvāku bikini un lapu svārciņiem (vienreiz gadā gan mums vajag daudz sniega un pagalīti uz kuras šļūkt no kalna). Tur es netīši uzrāvos uz Kankūnu Meksikā un jumts aizbrauca kā gribās…
-
PAR PLAUKSTOŠAJIEM
Es paturpināšu iesākto pie savas bildes Instagramā, jo sakāmajam un plaukstošajam man vajag atkal baltu lapu. Šis gadalaiks mani atdzīvina. Goda vārds. Es jūtu, kā mana iekšējā Saules meita mostas līdz ar kokiem un zāli, sniedzoties ar savu zaļumu pret debesīm. Viņa plaukst, pumpuriem sprāgstot. Kā man patīk, ka latviešiem ir Dieva dēli un Saules…
-
CILVĒCĪBĀ LĪDZ KAULAM
Kas es esmu un, ko es daru? Kam es rakstu? Par ko es rakstu? Es jūtos galīgi apmaldījusies. Ieejot JASMĪNĀ man nav skaidrs kam un kāpēc. Mani vilina cilvēcība – netīras pēdas pēc pastaigas mežā, smilšaina gulta pēc suņa trakumiem jūras malā, sāpes pēc mīļa cilvēka aiziešanas, kailas un sārtas miesas pēc pirts, dzemdības –…
-
PUNCIS LIDMAŠĪNĀ UZ INDIJU
Es biju tā “trakā” grūtniece, kas 24./25. grūtniecības nedēļās lidoja, un lidoja tālu. Vīra mamma mums uz kāzām uzdāvināja ceļojumu uz Indiju. Kopā piedzīvojumā devāmies 12 cilvēki. Radi, draugi, paziņas, visi vienā ļotenē un prom uz siltajām zemēm, svētki un hasta-la-vista. Mēģināšu uzrakstīt long story short, lai arī uzreiz brīdinu, ka neizdosies pavisam īsi un…
-
PAR ZIBEŅIEM UN EMOCIJĀM
Zibeņo un dārd, pret palodzi sitas, karoga mastu krata, un svaigs gaiss ieplūst pa logu, kurš stāv līdz galam atvērts jau nedēļu, lai noķertu kādu vēja pūsmiņu mūsu siltumnīcā/guļamistabā. Kādreiz man bija traki bail no Pērkona Tēva, nu, tas kļuvis manām ausīm tik kaifīgs. Abi ar Gustavu aizmigām, kā susuriņi, klausoties negaisa izpausmēs. Iedod man…
-
GARŠĪGĀS UN SIEVIŠĶĪGĀS.
Kamēr naktis šķiet garas, kamēr Gustavs knosās un spārda segu, tumsu un klusumu pārtraucot ar baudpilniem piena malkiem, es sērfoju pa interneta plašumiem. Ja ne tā, tad acis krīt ciet, bet man patīk baudīt nakts mieru ar sava bērna čāpstieniem, tāpēc ar vienu aci es sērfoju un es atrodu. Vecais bilžu albums Pinterests, kurā var…
-
MAMMA BEZ MAMMAS
Šis ir mans stāsts un manas pārdomas pēc visa, kas bijis. Pēc lielām vētrām nāk spožas un saulainas dienas, bet vētru stiprums un posts tāpat paliek sirdī un atmiņās. Es esmu mamma bez mammas. Mana mamma ir debesīs, citā dimensijā – tur, kur ir labi, tur, kur ir daudz mīlestības un gaismas, un viņa ir…
-
GUSTAVS (dzemdību stāsts)
Šodien ir mūsu dēla noliktais dzemdību termiņš, bet viņš pasteidzās piedzimt mazliet ātrāk. Šis ir mūsu dzemdību stāsts – neappušķots, tīrs un īsts. Beidzamās grūtniecības nedēļās ļoti gaidīju kādas zīmes, kas varētu parādīt, ka drīz būs dzemdības. Fizioloģiskas un ķermeniskas zīmes tā arī īsti nesagaidīju, vai tās nebija tik izteiktas, lai tiktu uztvertas nopietni. Vienīgais,…
-
GADS BEZ MAMMAS
Krāsainās rudens lapas, kastaņi kabatās, sārtās vakara debesis un dzestrums no rītiem. Šoruden, šķiet, it visā ir mana mamma. Pēc gada es atveru viņas podniecības instrumentu kasti, pēc gada pirmo reizi atkal pieskaros vēsajam mālam un pāršķirstu bildes. Liekas, ka uz katra stūra mamma sūta atmiņas un situācijas, kuras man atgādina visu. Maršruts ved gar…