-
ODA VECMĀTEI
Uzreiz pateikšu, ka cienu visas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas. Jūs darat fantastisku darbu un es paklanos jūsu priekšā. Tas tā, lai neviens nejūtās aizvainots, jo šoreiz es gribu dziedāt slavas dziesmu VECMĀTEI! Lūdzu šo visu nelasīt ar medicīnisko, bet cilvēcīgo aci. – I E V A D S – Pirmās dzemdības, ko redzēju bija […]
-
CILVĒCĪBĀ LĪDZ KAULAM
Kas es esmu un, ko es daru? Kam es rakstu? Par ko es rakstu? Es jūtos galīgi apmaldījusies. Ieejot JASMĪNĀ man nav skaidrs kam un kāpēc. Mani vilina cilvēcība – netīras pēdas pēc pastaigas mežā, smilšaina gulta pēc suņa trakumiem jūras malā, sāpes pēc mīļa cilvēka aiziešanas, kailas un sārtas miesas pēc pirts, dzemdības – […]
-
PUNCIS LIDMAŠĪNĀ UZ INDIJU
Es biju tā “trakā” grūtniece, kas 24./25. grūtniecības nedēļās lidoja, un lidoja tālu. Vīra mamma mums uz kāzām uzdāvināja ceļojumu uz Indiju. Kopā piedzīvojumā devāmies 12 cilvēki. Radi, draugi, paziņas, visi vienā ļotenē un prom uz siltajām zemēm, svētki un hasta-la-vista. Mēģināšu uzrakstīt long story short, lai arī uzreiz brīdinu, ka neizdosies pavisam īsi un […]
-
PAR ZIBEŅIEM UN EMOCIJĀM
Zibeņo un dārd, pret palodzi sitas, karoga mastu krata, un svaigs gaiss ieplūst pa logu, kurš stāv līdz galam atvērts jau nedēļu, lai noķertu kādu vēja pūsmiņu mūsu siltumnīcā/guļamistabā. Kādreiz man bija traki bail no Pērkona Tēva, nu, tas kļuvis manām ausīm tik kaifīgs. Abi ar Gustavu aizmigām, kā susuriņi, klausoties negaisa izpausmēs. Iedod man […]
-
GARŠĪGĀS UN SIEVIŠĶĪGĀS.
Kamēr naktis šķiet garas, kamēr Gustavs knosās un spārda segu, tumsu un klusumu pārtraucot ar baudpilniem piena malkiem, es sērfoju pa interneta plašumiem. Ja ne tā, tad acis krīt ciet, bet man patīk baudīt nakts mieru ar sava bērna čāpstieniem, tāpēc ar vienu aci es sērfoju un es atrodu. Vecais bilžu albums Pinterests, kurā var […]
-
MAMMA BEZ MAMMAS
Šis ir mans stāsts un manas pārdomas pēc visa, kas bijis. Pēc lielām vētrām nāk spožas un saulainas dienas, bet vētru stiprums un posts tāpat paliek sirdī un atmiņās. Es esmu mamma bez mammas. Mana mamma ir debesīs, citā dimensijā – tur, kur ir labi, tur, kur ir daudz mīlestības un gaismas, un viņa ir […]
-
GUSTAVS (dzemdību stāsts)
Šodien ir mūsu dēla noliktais dzemdību termiņš, bet viņš pasteidzās piedzimt mazliet ātrāk. Šis ir mūsu dzemdību stāsts – neappušķots, tīrs un īsts. Beidzamās grūtniecības nedēļās ļoti gaidīju kādas zīmes, kas varētu parādīt, ka drīz būs dzemdības. Fizioloģiskas un ķermeniskas zīmes tā arī īsti nesagaidīju, vai tās nebija tik izteiktas, lai tiktu uztvertas nopietni. Vienīgais, […]
-
GADS BEZ MAMMAS
Krāsainās rudens lapas, kastaņi kabatās, sārtās vakara debesis un dzestrums no rītiem. Šoruden, šķiet, it visā ir mana mamma. Pēc gada es atveru viņas podniecības instrumentu kasti, pēc gada pirmo reizi atkal pieskaros vēsajam mālam un pāršķirstu bildes. Liekas, ka uz katra stūra mamma sūta atmiņas un situācijas, kuras man atgādina visu. Maršruts ved gar […]
-
SVEICIENI UZ DEBESĪM
Mammām reizi gadā ir pašām sava diena, lai gan man liekas, ka viņas būtu pelnījušas daudz, daudz vairāk. Jūs visas esat fantastiskas, stipras, gudras un skaistas. Jūs esat mūsu varones! Bet šoreiz par mammām, kuras mūs sargā no debesīm, par mammām, kuras mīlam tikpat ļoti, kā tās, kurām varam iekāpt klēpī, samīļot vai paraudāt uz […]
-
MĪĻAIS 2014….
Es nesākšu ar “Šis ir bijis briesmīgākais gads manā dzīvē”, bet gan ar – Paldies. Paldies, 2014., par to, ka iemācīji man, kas ir bailes, izmisums, bezcerība, sāpes un parādīji, ka esmu stiprāka, nekā man pašai jebkad ir licies. Paldies, ka devi man iespēju izbaudīt pašas augstākās virsotnes un dziļākās bedres, kādas esmu piedzīvojusi savā […]
-
40. DIENA
– Kā Tu zini, ka viss būs labi? Es zinu, ka citi to spēj izdarīt, bet man liekas, ka es nē.. -Mām, nemuļķojies, ar ko Tu esi sliktāka par viņiem? Tu arī to vari. Es Tev palīdzēšu. Mēs visi palīdzēsim, cik varēsim… Mammīt, Tu nedrīksti mani Te atstāt vienu.. Ir pienākusi zīmīgā 40. diena. Mana […]
-
VĒSTULE MAMMĪTEI
Jau nedēļa, kopš mana mamma ir eņģelis. Šis gads.. nopūta… šis gads ir bijis tik grūts. Šoreiz neder teiciens – kas tevi nenogalina, tas padara stiprāku. Šis gads, vēzis, dažādi apstākļi, tie nogalināja manu mammu, un, acīmredzot, tā esmu es, kurai jākļūst stiprākai. Es jūtos tik vāja kā nekad. Mana mammīte ir debesīs, mans labākais […]
