Tag: Cilvēcība

  • ODA VECMĀTEI

    ODA VECMĀTEI

    Uzreiz pateikšu, ka cienu visas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas. Jūs darat fantastisku darbu un es paklanos jūsu priekšā. Tas tā, lai neviens nejūtās aizvainots, jo šoreiz es gribu dziedāt slavas dziesmu VECMĀTEI! Lūdzu šo visu nelasīt ar medicīnisko, bet cilvēcīgo aci. – I E V A D S –  Pirmās dzemdības, ko redzēju bija […]

  • CILVĒCĪBĀ LĪDZ KAULAM

    CILVĒCĪBĀ LĪDZ KAULAM

    Kas es esmu un, ko es daru? Kam es rakstu? Par ko es rakstu? Es jūtos galīgi apmaldījusies. Ieejot JASMĪNĀ man nav skaidrs kam un kāpēc. Mani vilina cilvēcība – netīras pēdas pēc pastaigas mežā, smilšaina gulta pēc suņa trakumiem jūras malā, sāpes pēc mīļa cilvēka aiziešanas, kailas un sārtas miesas pēc pirts, dzemdības – […]

  • PAR ZIBEŅIEM UN EMOCIJĀM

    PAR ZIBEŅIEM UN EMOCIJĀM

    Zibeņo un dārd, pret palodzi sitas, karoga mastu krata, un svaigs gaiss ieplūst pa logu, kurš stāv līdz galam atvērts jau nedēļu, lai noķertu kādu vēja pūsmiņu mūsu siltumnīcā/guļamistabā. Kādreiz man bija traki bail no Pērkona Tēva, nu, tas kļuvis manām ausīm tik kaifīgs. Abi ar Gustavu aizmigām, kā susuriņi, klausoties negaisa izpausmēs. Iedod man […]

  • GARŠĪGĀS UN SIEVIŠĶĪGĀS.

    GARŠĪGĀS UN SIEVIŠĶĪGĀS.

    Kamēr naktis šķiet garas, kamēr Gustavs knosās un spārda segu, tumsu un klusumu pārtraucot ar baudpilniem piena malkiem, es sērfoju pa interneta plašumiem. Ja ne tā, tad acis krīt ciet, bet man patīk baudīt nakts mieru ar sava bērna čāpstieniem, tāpēc ar vienu aci es sērfoju un es atrodu. Vecais bilžu albums Pinterests, kurā var […]

  • MĪĻAIS 2014….

    MĪĻAIS 2014….

    Es nesākšu ar “Šis ir bijis briesmīgākais gads manā dzīvē”, bet gan ar – Paldies. Paldies, 2014., par to, ka iemācīji man, kas ir bailes, izmisums, bezcerība, sāpes un parādīji, ka esmu stiprāka, nekā man pašai jebkad ir licies. Paldies, ka devi man iespēju izbaudīt pašas augstākās virsotnes un dziļākās bedres, kādas esmu piedzīvojusi savā […]

  • ES ESMU PĻAVA

    ES ESMU PĻAVA

    Man cauri skrien vētras, melniem mākoņiem, zibeņiem, tornādo un lietu, kas skalo kokiem saknes. Man cauri skrien taureņu bari, putnu kāši, paisumi un bēgumi un man cauri, kā sietam, spīd saule. Margrietiņas, rudzu puķes, magones, pēterpogas, asinszāles, dadži, ceļmallapas, vīgrieži- aug man cauri. Manas pļavas vidū, plašs dārzs ar augļu kokiem, zemeņu un kartupeļu laukiem, […]