Category: MANI STĀSTI
-
JA TU VĒROTU SEVI NO MALAS
•
Ja man būtu jānosauc viss, ko es mīlu, kas man ir personīgi svarīgs un tuvs, cik tālu šajā sarakstā būtu es pats? Kur šajā listē būtu mana Sirds telpa, mans augums, ko pierasts gānīt un nosodīt? Kur būtu mans Spēks un Zināšana? Ja Tu sevi vērotu no malas – vai…
-
IZLAIŽOT SAKNES SAPNĪ
•
Es atminos sapni. Vai sapnis mani. Patiesībā nav vairs robežu starp to un šo realitāti. Vien ķermenis noliek sevi siltās cisās uz restartu, uz atjaunošanos, lai fizioloģiski funkcionētu tālāk, bet Dvēselīte – tā turpina ceļu. Cilvēkbērna Gars neguļ pat, ja acu vāki ir aizvērti. Tam patiesā Pasauļu staigāšana sākas vien…
-
PIEREDZE UN PADOMI CEĻOJOT
•
– Pirmais atgadījums – nokavējām lidmašīnu – Biļetes ceļojumam pirku kiwi.com – kompānija, ko noteikti ieteiktu, jo pēc mūsu čp, kad nokavējām lidmašīnu no Miami uz Kankūnu, viņi ļoti ātri noreaģēja un bez papildus samaksas noorganizēja mums viesnīcu, airport shuttle un brokastis, kā arī mēs par brīvu tikām pie lidmašīnas…
-
MEKSIKA, MEKSIKA
•
Burvīga, silta, raiba un pretīmnākoša. Meksika iekaroja pavisam mīļu stūrīti mūsu sirdīs. Ceļojumā, medusmēnesī, mēs pavisam divatā tā arī nebijām bijuši. Ar ģimenēm – jā. Ar Gustiņu arī esam ceļojuši, bet divatā uz tik ilgu laiku prom no visa – nē. Un šis sanāca uz pilnu klapi, goda vārds. Mēs…
-
MEKSIKA, MEKSIKA (GATAVOŠANĀS)
•
Kādu laiku sekoju līdzi travelfree.info mājaslapai un viņu iespējām par priecīgām cenām aizlidot uz siltajām zemēm, jo sirsniņā abi ar vīru esam dienvidnieki ar gliemežvāku bikini un lapu svārciņiem (vienreiz gadā gan mums vajag daudz sniega un pagalīti uz kuras šļūkt no kalna). Tur es netīši uzrāvos uz Kankūnu Meksikā…
-
PAR PLAUKSTOŠAJIEM
•
Es paturpināšu iesākto pie savas bildes Instagramā, jo sakāmajam un plaukstošajam man vajag atkal baltu lapu. Šis gadalaiks mani atdzīvina. Goda vārds. Es jūtu, kā mana iekšējā Saules meita mostas līdz ar kokiem un zāli, sniedzoties ar savu zaļumu pret debesīm. Viņa plaukst, pumpuriem sprāgstot. Kā man patīk, ka latviešiem…
-
CILVĒCĪBĀ LĪDZ KAULAM
•
Kas es esmu un, ko es daru? Kam es rakstu? Par ko es rakstu? Es jūtos galīgi apmaldījusies. Ieejot JASMĪNĀ man nav skaidrs kam un kāpēc. Mani vilina cilvēcība – netīras pēdas pēc pastaigas mežā, smilšaina gulta pēc suņa trakumiem jūras malā, sāpes pēc mīļa cilvēka aiziešanas, kailas un sārtas…
-
INDIJA, INDIJA
•
Es biju tā “trakā” grūtniece, kas 24./25. grūtniecības nedēļās lidoja, un lidoja tālu. Vīra mamma mums uz kāzām uzdāvināja ceļojumu uz Indiju. Kopā piedzīvojumā devāmies 12 cilvēki. Radi, draugi, paziņas, visi vienā ļotenē un prom uz siltajām zemēm, svētki un hasta-la-vista. Mēģināšu uzrakstīt long story short, lai arī uzreiz brīdinu,…
-
PAR ZIBEŅIEM UN EMOCIJĀM
•
Zibeņo un dārd, pret palodzi sitas, karoga mastu krata, un svaigs gaiss ieplūst pa logu, kurš stāv līdz galam atvērts jau nedēļu, lai noķertu kādu vēja pūsmiņu mūsu siltumnīcā/guļamistabā. Kādreiz man bija traki bail no Pērkona Tēva, nu, tas kļuvis manām ausīm tik kaifīgs. Abi ar Gustavu aizmigām, kā susuriņi,…
-
ES ESMU PĻAVA
•
Man cauri skrien vētras, melniem mākoņiem, zibeņiem, tornādo un lietu, kas skalo kokiem saknes. Man cauri skrien taureņu bari, putnu kāši, paisumi un bēgumi un man cauri, kā sietam, spīd saule. Margrietiņas, rudzu puķes, magones, pēterpogas, asinszāles, dadži, ceļmallapas, vīgrieži- aug man cauri. Manas pļavas vidū, plašs dārzs ar augļu…